1. Šai tekstā ir trīs cilvēki, kas aprēķina sekošanas Jēzum cenu. Kādās situācijās tu esi rīkojies tāpat?
2. Kāpēc Jēzus vienkārši neteica pirmajam vīram: Laipni lūdzu Manā kompānijā! (57.-58.)?
3. Kā tu reaģētu, ja vienīgais, ko Jēzus tev apsolītu, būtu 58. pantā attēlotā dzīve?
4. Kādas bija otrā vīra prioritātes (59.-60.)?
5. Kā kāda ģimenes locekļa nāve var mūs saistīt tik cieši, ka mēs domājam, ka neesam spējīgi sekot Jēzum?
6. Kāds bija patiesais iemesls, kāpēc trešais vīrs vēlreiz gribēja apmeklēt savas mājas (61.-62.)?
7. Kā, pēc tavām domām, izvērstos šo triju vīru dzīves, ja viņi izvēlētos atturēties? Kā, ja viņi izvēlējās pasludināt Dieva valstību?
8. Daudzās kultūrās, ieskaitot Jēzus laika kultūru, dēlam vissvarīgākā lieta ir cieņas izrādīšana pret vecākiem. Kāpēc Jēzus šeit iet pret Savu kultūru?
9. Kā tu domā, vai jaunieši mūsu draudzēs par grūtībām sekošanā Jēzum ir brīdināti tādā veidā, kā Jēzus brīdināja šos trīs?
10. Kas tev ir jādara, ja tu saproti, ka neesi piemērots kalpot Dieva valstībā?
LABĀ VĒSTS: Runājot šos vārdus, Jēzus bija ceļā uz Jeruzālemi. Uzlicis roku arklam, Viņš neskatījās atpakaļ, bet apņēmīgi gāja uz Savām ciešanām un nāvi. Viņš bija piemērots Dieva valstībai droši vien vienīgais, kurš jebkad bija. Un Viņš bija tai piemērots nevis Sevis, bet mūsu dēļ.