2. Kāpēc Dievs šo jauno meiteni izvēlējās par Sava Dēla māti?

3. Kāda iemesla dēļ Dievs sūtīja Gabriēlu pie Marijas?

4. Marija bija jaunava. Kā viņa varēja noticēt piedzimšanai no jaunavas jau tad, kad viņai nebija pieejami nekādi pierādījumi? (Citiem vārdiem sakot, pirms viņas miesā atklājās jebkādas grūtniecības pazīmes.)

5. Mateja evaņģēlijā mēs redzam, ka sākumā arī Jāzepam bija ļoti grūti noticēt piedzimšanai no jaunavas. Ja Marija būtu zinājusi, kādas ciešanas gaidīja viņu kā Jēzus māti, vai, pēc tavām domām, viņa būtu pieņēmusi šo aicinājumu?

6. Gabriēls divreiz sacīja, ka Marija ir saņēmusi žēlastību no Dieva (28.,30). Vārds „žēlastība” nozīmē grēku piedošanu. Kam Marijai vajadzēja šo piedošanu?

7. Varbūt tev reizēm ir licies, ka tavas problēmas ir daudz par grūtu, lai pat Dievs tās atrisinātu. Izlasi 37. pantu un attiecini to uz savām problēmām. Ko šis pants nozīmē tavā pašreizējā situācijā?

8. Apmēram pēc trīsdesmit gadiem Marija stāvēja pie sava Dēla krusta. Ko viņa tad domāja par Dieva apsolījumu 32.-33. pantā?

9. Ja Dievs tev piedāvātu žēlastības pilnu dzīvi, bet vienlaicīgi dzīvi, kas pilna ar tādām ciešanām kā Marijas dzīve, kā tu Viņam atbildētu?

2. Jeruzāleme atradās ļoti tuvu Bētlemei, tur dzīvoja daudz reliģiozu cilvēku. Kāpēc eņģelis neparādījās kādam no šiem cilvēkiem, bet ganiem?

3. 9. pantā ir teikts, ka gani bijās ļoti. No kā viņi baidījās?

4. Kas iepriecināja ganus, kad viņi dzirdēja eņģeļa vārdus (10.-12.)?

5. Ko gani domāja, dzirdot, ka ilgi gaidītais Pestītājs guļ silītē? (Silīte ir vieta, kur dzīvnieki ēd sienu.)

6. Kāds iemesls priecāties bija eņģeļiem, ka Dievs ir piedzimis netīrumos, aukstumā, pie ienaidniekiem un baktērijām (13.-14.)?

7. Kāpēc Dievs Savu Dēlu, tiklīdz Viņš bija piedzimis, gribēja kādam parādīt?

8. Kā gani nakts vidū atrada pareizo stalli?

9. Kas no ganu vārdiem sniedza mierinājumu Marijai un Jāzepam, kuri bija pārlaiduši grūtu nakti?

10. Gani daudziem cilvēkiem stāstīja, ko bija redzējuši un dzirdējuši Ziemassvētku naktī. Kāpēc visi pārējie negāja pielūgt Jēzus bērnu?

11. Pagāja vairāk kā 30 gadi, pirms Jēzus kļuva ievērojams – vairums ganu tolaik jau bija miruši. Kā ganu dzīve izmainījās pēc tam, kad viņi bija redzējuši jaundzimušo Pestītāju? Kas palika nemainīgs?

LABĀ VĒSTS: Eņģeļi Ziemassvētku naktī dziedāja par mieru un prieku. Mieram un priekam tomēr bija cena, kas bija jāsamaksā Jēzum. Viņš to sāka maksāt silītē un beidza pie krusta.

2. Par ko, pēc tavām domām, Anna lūdza templī dienu un nakti, gadu no gada?

3. Tagad iztēlojies Sīmeana dzīves gājumu līdz dienai, kad viņš satika Jēzu – kādi bija viņa prieki un bēdas (25.-26.)?

4. Ko vecākam cilvēkam nozīmē tas, ka viņam ir kaut kas, uz ko cerēt nākotnē?

5. Kā Sīmeans nabadzīgas ģimenes bērnā varēja ieraudzīt Kungu Kristu?

6. Aplūko tekstu uzmanīgi un mēģini atrast norādes par to, kādu Mesijas nesto pestīšanu gaidīja šie divi vecie cilvēki (25.,31.,32.,38.)?

7. Ko cilvēkam nozīmē pateikt, ka viņš ir gatavs mirt (29.)?

8. Kādu jaunu informāciju Marijai atklāja Sīmeana vārdi par viņas bērnu (30.-35.)?

9. Anna un Sīmeans vairs nekad nesatika Jēzu. Kā šī satikšanās ar Jēzus bērnu izmainīja viņu dzīvi? Kas palika nemainīgs?

10. Kāds aicinājums šiem diviem vecajiem cilvēkiem bija līdz pat nāvei?

LABĀ VĒSTS: Ja tu esi redzējis Jēzu caur Dieva Vārdu, tad vari sacīt kā Sīmeans: „Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu.”

2. Iztēlojies zēna Jēzus kā augošas ģimenes vecākā dēla ikdienas dzīvi.

3. Kāpēc Jēzus iepriekš nepateica vecākiem, ka netaisās atgriezties mājās viņu sabiedrībā?

4. Ko par Jēzu mums parāda 46.-47. pants?

5. Kāpēc Jēzus bija pārsteigts, ka vecāki nezina, kur Viņš atrodas?

6. Kāpēc Jēzum bija tik svarīgi Savu Debesu Tēvu satikt templī, nevis tieši tur, kur Viņš atradās?

7. Ko 48. pants mums rāda par Mariju?

8. Kā Jēzus vecāki jutās, izdzirdot Dēla atbildi 49. p.?

9. Skatoties pēc šā teksta, kad mums ir tiesības nonākt pretrunā ar saviem vecākiem?

10. Kādas Jēzum bija attiecības ar vecākiem un citiem cilvēkiem 18 gadu laikā starp šo notikumu un Viņa atklātās kalpošanas sākumu (51.-52.)?

LABĀ VĒSTS: Iemesls, kāpēc Jēzus mīlēja templi, ir rakstīts Jāņa 2:19-21. Vadītājs varētu izlasīt šo Rakstu vietu.

2. Jānis savus klausītājus sauca par „odžu dzimumu” (7.). Kāpēc viņš tik un tā kļuva pat vēl populārāks nekā Jēzus?

3. Aplūko Jāņa vārdus 7.-14. pantā. Kā mums šos pantus vajadzētu attiecināt uz mūsu sabiedrību?

4. Salīdzini Jāņa vēsti ar tiem vēstījumiem, ko parasti dzirdi kristiešu sanāksmēs. Kas ir atšķirīgs?

5. 4.-6. pants mums stāsta, ka Jāņa uzdevums bija sagatavot ceļu Mesijas atnākšanai cilvēku sirdīs. Kādā veidā tāda spēcīga vēsts kā Jāņa sludinātā sagatavo ceļu Jēzus atnākšanai mūsu sirdīs?

6. Kāda bija Jāņa attieksme pret Mesijas atnākšanu (15.-17.)?

7. Jānis norāja valdnieku Hērodu par viņa personīgās dzīves grēkiem (19.-20.). Kāpēc viņš gribēja iejaukties valdnieka seksuālajās attiecībās?

8. Jānis bija tikai 30 gadus vecs, kad viņam cietumā izpildīja nāves sodu. Kāda nozīme bija viņa īsajai dzīvei?

9. Arī Jēzus bija starp tiem, kas dzirdēja Jāņa Kristītāja vēsti. Viņš bija koks, kas nesa tikai labus augļus. Tad kāpēc Viņš „tika nocirsts un iemests ugunī” (9.)?

LABĀ VĒSTS: Jāņa vēsts lielākoties sastāvēja no baušļiem un brīdinājumiem, kas ienesa grēkapziņu klausītāju sirdīs. Tomēr citā evaņģēlijā Jānis paziņo, kā Mesija rīkosies ar mūsu grēkiem: „Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku” (Jāņa 1:29).

2. Iztēlojies šā apsēstā vīra ikdienas dzīvi – it īpaši padomā par viņa ģimenes dzīvi un citām attiecībām.

3. Kāpēc ļaunie gari, nonākot Jēzus tuvumā, bieži kliedza un trakoja?

4. Kāpēc Jēzus nevērsās pie vīra, bet pie gara?

5. Kāpēc Jēzus palīdzēja apsēstajam, kaut arī šis vīrs nekad nelūdza Viņam to darīt?

6. Par ko attiecībā uz Jēzu cilvēki visvairāk bija pārsteigti (32.,36.)?

7. Skatoties pēc šā teksta, ko tev vajadzētu sacīt tam, kurš baidās no tumsas, gariem, spokiem, elkiem vai sātana varas?

8. Kāpēc Jēzus Savu kalpošanu uzsāka ar šādu rīcību?

9. Kā atšķiras cilvēks, kas krīt grēkā, no tāda cilvēka, kas kļūst ļaunā gara apsēsts?

10. (Atbilde uz pēdējiem trim jautājumiem būs ārpus šā teksta.)

2. Kāpēc Jēzus, mācot ļaudis, gribēja atrasties laivā (3.)?

3. Pēteris tikko bija izskalojis tīklus. Turklāt viņš, atšķirībā no Jēzus, bija speciālists zvejošanā. Kas viņam lika sekot Jēzus pavēlēm, neskatoties uz risku zaudēt godu citu zvejnieku priekšā (4.-5.)?

4. Ja Jēzus tev lūgtu izdarīt ko tādu, kas, pēc tavām domām, nav iespējams, kā tu Viņam atbildētu?

5. Pirms dažiem gadiem Ģenecaretes ezera dūņās tika atklāta kāda zvejas laiva, attiecināma uz Jēzus laiku. Tā bija apmēram astoņus metrus gara un vairāk kā divus metrus plata. Cik zivju, kas katra sver vienu kilogramu, būtu divās tādās laivās (7.b)?

6. Kas tevi pārsteidz Pētera reakcijā uz šo brīnumu?

7. Ko Pēteris caur šo brīnumu mācījās par Jēzu? (Skat. arī to, kā viņš uzrunā Jēzu 5. un 8. p.)

8. Kāpēc Jēzus 10. panta vārdus izteica tikai pēc Pētera atzīšanās?

9. Kāda garantija bija Pēterim, ka viņa ģimene necietīs badu pēc tam, kad viņš to atstāja un sekoja Jēzum?

LABĀ VĒSTS: Sīmanis nekļūdījās, domājot, ka grēcīgs cilvēks nevar nākt svētā Dieva tuvumā. Viņš zināja, ko teica VD: grēcinieks, kas nāk Dieva tuvumā, mirs. Tāpēc Jēzum bija jāpieredz liktenis, no kura baidījās Sīmanis – Dievs Viņu atstāja, saduroties ar nāvi.

2. Kāda, pēc Jēzus vārdiem, ir pozitīvā puse, ja cilvēks ir nabags? (Vārda „nabags” nozīmi skat. iepriekšējā piezīmē.)

3. Daudzi cilvēki šai pasaulē ir izsalkuši, jo viņiem trūkst pārtikas. Kā Jēzus var saukt dažus no viņiem par laimīgiem?

4. Padomā par kādu situāciju pagātnē, kura tev patiešām lika raudāt. Kā tu būtu juties, ja Jēzus toreiz atnāktu pie tevis un sacītu: „Svētīgi jūs, kas tagad raudat”?

5. Uz kāda pamata Jēzus varēja paziņot, ka Viņa raudošie mācekļi ir laimīgi?

6. Kas ir nepareizi ar bagātībām, apmierinājumu, smiekliem un labo slavu?

7. Kāpēc tiek ienīsti tie, kas runā patiesību, un kāpēc labi runā par viltus praviešiem (22.,26.)?

8. Kas nabagiem, nepiepildītiem, raudošiem un kritizētiem cilvēkiem ir tāds, kā nav bagātiem u.c.?

9. Kāpēc Jēzus par laimīgiem sauc tikai Savus mācekļus un ne visus cietējus uz zemes (20.)?

10. Attiecini šos pantus uz Jēzus dzīvi. Apspriedīsim sekojošo: vai Jēzus bija laimīgs, kamēr karājās pie krusta. Kāpēc? Kāpēc nē?

2. Iztēlojies, ka tu sāktu sekot šiem likumiem ģimenē, skolā vai darbā. Kā, pēc tavām domām, izmainītos tavas mājas / skola / darbs?

3. Jēzus visus šos likumus ievēroja burtiski. Kāpēc Viņam joprojām bija daudz ienaidnieku?

4. Kā naids kaitē tam, kurš ienīst?

31.-38. pants

5. Kāda ir pamatatšķirība starp „Visaugstākā bērniem” un „grēciniekiem” saskaņā ar šo pantu aprakstu?

6. Kā kļūdās tie, kas vienmēr žēlojas par to, ka citi viņus neņem vērā (36.-38.)? Kādiem cilvēkiem visvairāk ir vajadzīga beznosacījumu mīlestība?

7. 35. pants apraksta arī Jēzus mīlestību pret mums, pat ja mēs būtu Viņa ienaidnieki. Izlasi pantu un atbildi uz jautājumu: vai cilvēkam ir grūti vai viegli ticēt tādai beznosacījumu mīlestībai?

8. Tiem, kas tur šos baušļus, ir apsolīta liela alga (35.). Jēzus to darīja, bet nevis saņēma algu, bet tika piesists krustā. Kāpēc?

9. Kā mēs varam mācīties mīlēt savus ienaidniekus?

LABĀ VĒSTS: Tikai Jēzus bija Visaugstākā Dieva Dēls šā vārda īstajā nozīmē. Viņš mīlēja Savus ienaidniekus un lūdza par viņiem līdz rūgtajām beigām. Tomēr Viņš nesaņēma atalgojumu pats, bet atdod to tiem, kas lūdz piedošanu par to, ka nav spējuši piepildīt šos baušļus.

3. Kādas dažādas lietas cilvēki var likt sev dzīves pamatā?

4. Ko Jēzus domā ar „plūdiem” vai „straumi”, kas satriec cilvēka dzīvi?

5. Saskaņā ar šo līdzību, „plūdi” vienlīdz satrieks kristiešu un nekristiešu dzīves. Kāpēc kristieši netiek taupīti?

6. Padomā par laiku, kad katastrofa satrieca tavu dzīvi. Kam tu toreiz pieķēries?

7. Kas notiks ar cilvēku, kuram sabrūk māja? (Kā viņš dzīvos pēc katastrofas?)

8. Kāds iemesls varētu būt tam, kurš dzird Jēzus vārdus, bet nepielieto tos dzīvē?

9. Praktiski pielietot Jēzus vārdus nozīmē darīt arī to, par ko mums tika stāstīts iepriekšējā reizē: mīlēt savu ienaidnieku. Vai vari teikt, ka šie vārdi ir kļuvuši par tavas dzīves pamatu?

10. Vārdam „klints” Bībelē ir vēl viena nozīme. 1. Kor. 10:4 Pāvils saka: „Šī klints bija Kristus.” Kāda ir atšķirība, ja tu savu dzīvi cel uz Jēzus baušļiem (bauslību) vai uz paša Jēzus (evaņģēlija)?

11. Jēzus pats turēja visus baušļus. Tad kāpēc „plūdi” sagrāva Viņa dzīvi?

3. Kādas ekonomiskas un psiholoģiskas problēmas varētu rasties, kad māte vienīgo dēlu audzina viena?

4. Kā, iespējams, šī māte domāja par Dievu, ejot aiz dēla zārka?

5. Jaunekļa nāves laikā Jēzus atradās Kapernaumas pilsētā, kas bija kādus 40 kilometrus no Naines (7:1). Bēres netika noturētas vēlāk kā nākamajā dienā. Kāpēc Jēzus gribēja sasniegt šīs bēres laikā, kaut arī tas nozīmēja, ka Viņam bija steidzīgi jānoiet tik liels attālums?

6. Kādās situācijās tu esi jutis, ka Dieva palīdzība varbūt nevarēja sasniegt tevi laikā?

7. Kāpēc Jēzus raudošajai mātei sacīja: „Neraudi!”?

8. Kā Jēzus uzcēla jaunekli no mirušiem?

9. Ko Lūka domā, sacīdams, ka „Viņš to atdeva viņa mātei” (15.)?

10. Arī Debesu Tēvam bija jāredz, kā Viņa vienīgo Dēlu aiznes uz kapu. Kā tu domā, vai Viņa sāpes bija lielākas vai mazākas par atraitnes sāpēm?

16. pantā ir teikts: „Dievs Savus ļaudis uzlūkojis.” Kāpēc Viņš nevarēja palīdzēt Savam Dēlam, kad Viņš mira?

2. Visi pazina šo sievieti, jo viņa bija pilsētas prostitūta (37.). Mēģini iztēloties šīs sievietes dzīvi, viņai pieaugot – kas varbūt padarīja viņu par prostitūtu? Padomā par dažādām iespējām.

3. Ar svaidāmo eļļu pilns alabastra trauciņš bija pavisam dārgs. Padomā par dažādiem iemesliem, kāpēc sieviete bija taupījusi naudu un nopirkusi šo trauciņu?

4. Kāpēc sieviete tik ļoti gribēja satikt Jēzu? Viņai vajadzēja zināt, ka viņu nekādā ziņā silti neuzņems farizeja namā!

5. Kāpēc šīs sieviete gribēja pieskarties Jēzum?

6. Kas sievietei lika raudāt tik ļoti, ka Jēzum samirka kājas?

7. Kas, pēc tavām domām, šai sievietei bija pirmais: viņas ticība Jēzum vai mīlestība uz Viņu? Mini savus iemeslus no teksta.

8. 41.-42. pantā Jēzus stāsta nelielu līdzību par naudas aizdevēju. (Piecsimt denāriji līdzinās 1,5 gadu algai. Piecdesmit denāriji līdzinās 1,5 mēnešu algai.) Grēks šeit ir pielīdzināts parādam. Ko Jēzus gribēja Sīmanim mācīt caur šo stāstu?

9. Kas notika ar grēka parādu, kas sievietei bija pret Dievu?

10. Jēzus, kurš zina pilnīgi visus tavus grēkus, tagad tev saka vārdus, kas rakstīti 48. un 50. pantā. Ko tu Viņam atbildi?

2. Kādos konkrētos veidos sātans paņem projām Dieva Vārdu no mūsu sirdīm (5.,12.)?

3. Aplūko 6. un 13. pantu. Kādi pārbaudījumi var likt cilvēkam atkrist no kristīgās ticības?

4. Kā „rūpes un bagātība un pasaules kārības” var noslāpēt Dieva Vārdu mūsu dzīvē (7.,14.)?

5. Kā slikta zeme kļūst par labu zemi (8.,15.)?

6. Kura no šīm četrām zemēm šobrīd vislabāk iederas tavas sirds stāvoklī? (Vari atbildēt savā sirdī.)

7. Ko Jēzus domā ar simtkārtīgu ražu (8.)?

8. Ko šī līdzība mums māca par evaņģēlismu?

9. Bībelē Jēzus ir pielīdzināts Dieva Vārdam (Vadītājs varētu izlasīt Jāņa 1:1). Kā līdzinās Jēzus un sēkla?

LABĀ VĒSTS: Savā pēdējā naktī uz šīs zemes Jēzus teica: „Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts. Patiesi, patiesi, Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu. …Bet to Viņš sacīja norādīdams, kādā nāvē Viņam bija mirt” (Jāņa 12:23-33). Saskaņā ar to, sēkla šajā līdzībā nav nekas cits kā krusta vārds.

3. Kā tu reaģētu, ja vienīgais, ko Jēzus tev apsolītu, būtu 58. pantā attēlotā dzīve?

4. Kādas bija otrā vīra prioritātes (59.-60.)?

5. Kā kāda ģimenes locekļa nāve var mūs saistīt tik cieši, ka mēs domājam, ka neesam spējīgi sekot Jēzum?

6. Kāds bija patiesais iemesls, kāpēc trešais vīrs vēlreiz gribēja apmeklēt savas mājas (61.-62.)?

7. Kā, pēc tavām domām, izvērstos šo triju vīru dzīves, ja viņi izvēlētos atturēties? Kā, ja viņi izvēlējās pasludināt Dieva valstību?

8. Daudzās kultūrās, ieskaitot Jēzus laika kultūru, dēlam vissvarīgākā lieta ir cieņas izrādīšana pret vecākiem. Kāpēc Jēzus šeit iet pret Savu kultūru?

9. Kā tu domā, vai jaunieši mūsu draudzēs par grūtībām sekošanā Jēzum ir brīdināti tādā veidā, kā Jēzus brīdināja šos trīs?

10. Kas tev ir jādara, ja tu saproti, ka neesi piemērots kalpot Dieva valstībā?

LABĀ VĒSTS: Runājot šos vārdus, Jēzus bija ceļā uz Jeruzālemi. Uzlicis roku arklam, Viņš neskatījās atpakaļ, bet apņēmīgi gāja uz Savām ciešanām un nāvi. Viņš bija piemērots Dieva valstībai – droši vien vienīgais, kurš jebkad bija. Un Viņš bija tai piemērots nevis Sevis, bet mūsu dēļ.

2. Kāpēc cilvēki parasti priecājas, ka viņiem ir spēks un vara?

3. Kā atšķiras prieks par kāda kalpošanu no prieka, ka kāda vārds ir ierakstīts debesīs?

4. Ko sludina māceklis, kura prieks ir viņa spēkā izdzīt dēmonus?

5. Kam vajadzētu notikt, lai mēs varētu iemācīties priecāties par to, ka mūsu vārdi ir ierakstīti debesīs?

6. Kad un kā mūsu vārdi var būt ierakstīti debesīs?

7. Kad un kur tu esi dzirdējis notiekam tādas lietas, kas aprakstītas 19. pantā?

8. Kāpēc nekas vai neviens nevar kaitēt Jēzus mācekļiem (19.)?

9. Kaut arī daudzi Jēzus mācekļi mira kā mocekļi, kādā ziņā patiesība ir tas, ka viņi visi pārspēja ienaidnieka varu?

10. Ko šis teksts mums saka par mūsu kalpošanu?

LABĀ VĒSTS: Bībele stāsta mums par to likteni, kuru vārdi nav ierakstīti dzīvības grāmatā debesīs: „Ja, kas nebija rakstīts dzīvības grāmatā, to iemeta uguns jūrā” (Atkl. 20:15). Tā kā Jēzus negribēja, lai tā notiktu ar mums, Viņš lūdza tāpat kā Mozus: „Bet nu piedod viņiem viņu grēkus; un ja ne, tad izdzēs mani no Savas grāmatas, ko Tu esi rakstījis” (2.Moz. 32:32).

2. Kāpēc šie divi reliģiozie cilvēki, priesteris un levīts, nemēģināja palīdzēt mirstošajam vīram? Izdomā iespējami daudzus iemeslus.

3. Kā priesteris un levīts interpretēja mīlestības bausli, kuru tie ļoti labi zināja no Bībeles? (Skat. 27. p.)

4. Samarietim bija daudz iemeslu NEpalīdzēt ievainotajam. Izdomā tik daudz, cik vari.

5. Divas sudraba monētas atbilda divu dienu algai, kas uzturētu cilvēku līdz pat diviem mēnešiem viesnīcā. Cik liela būtu šī summa mūsu pašreizējā naudā?

6. Kā tu domā, vai arī samarietis turēja mīlestības baušļa pirmo pusi (27.)? Mini savus iemeslus.

7. Kas ir tavs tuvākais, kuru tu varbūt esi ignorējis tādā pašā veidā, kā priesteris un levīts ignorēja ievainoto vīru (37.)?

8. Kā līdzinās Jēzus un labais samarietis?

9. (Apspriediet kādu konkrētu piemēru, piemēram, kāpēc Eiropas kristiešu vairākums nedarīja neko, lai palīdzētu vajātajiem jūdiem Otrā Pasaules kara laikā. Atrodi piemēru no savas valsts / draudzes vēstures: verdzība; burakumondai utt.)

2. Padomā par Martas un Marijas reakciju uz Jēzus apciemojumu. Kuru tev ir vieglāk saprast un kāpēc?

3. Martas īsto problēmu mēs varam redzēt 40. pantā. Kāda tā bija?

4. Ko Marija domāja par vakariņām?

5. Daži kristieši dedzīgāk tiecas kalpot Jēzum nekā klausīties Viņa balsi. Kāpēc?

6. Ko Jēzus domāja ar vārdiem „tikai vienas lietas vajag” (42.)?

7. Kāpēc Jēzus gribētu, lai tu klausies Viņa vārdus regulāri?

8. Izvēle darīt kaut ko nozīmē, ka mēs izvēlamies atstāt kaut ko citu nedarītu. Kas konkrēti tev ir jāatstāj nedarīts, lai būtu laiks lasīt Bībeli un iet uz kristiešu sanāksmēm?

9. Kuru, pēc tavām domām, Jēzus mīlēja vairāk – Martu vai Mariju?

10. Vienīgais, kas vajadzīgs dzīvē un nāvē, ir dzirdēt Dieva vārdus. Kāpēc Jēzus nevarēja tos dzirdēt, kad karājās pie krusta?

2. Draugs mājā, šķiet, nevēlas izpildīt lūgumu. Kāpēc Jēzus Dievu salīdzina ar šādu „draugu”?

3. Kas lika pirmajam vīram uzstāt, kamēr viņš dabūja to, ko gribēja?

4. Mācot par lūgšanu, Dievs izmanto trīs dažādus darbības vārdus: lūgt, meklēt un klauvēt (9.-10.). Kādus mūsu lūgšanu dzīves aspektus attēlo šie darbības vārdi?

5. Ko tas mums māca par lūgšanu, kad Jēzus to pielīdzina bērnam, kurš kaut ko lūdz savam tēvam?

6. Ko mīlošs tēvs dara, ja viņa bērns lūdz kaut ko tādu, kas, kā viņš zina, nav tam labs?

7. Vai esi kādreiz piedzīvojis, ka lieta, kuru tu vispirms esi uzskatījis par „čūsku”, pēc tam ir izrādījusies „zivs” (vai otrādi)? Pastāsti mums par to.

8. Kas tev ir svarīgāk: ka Dievs atbildēs uz tavām lūgšanām tagad vai ka Viņš atbildēs uz tām uz jaunās zemes un debesīs? Mini savus iemeslus.

9. „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt. Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums” (Jes. 59:1-2). Padomā par šiem pantiem, atbildot uz jautājumu: kāpēc Dievs nedzirdēja Sava Dēla balsi, kad Viņš lūdza pie krusta?

2. Kāda bija vīra īstā problēma 13. pantā?

3. Tagad aplūko 16.-20. panta līdzību. Padomā par dzīvi, ko šis bagātais vīrs bija dzīvojis. Vai tā bija laimīga vai nē? Mini savus iemeslus.

4. Kāpēc Dievs deva sauli un lietu tā vīra laukiem, kurš nekad pat nebija Viņam par to pateicies?

5. Ko mēs mācāmies par šā bagātnieka cilvēciskajām attiecībām?

6. Attiecini šo līdzību uz bagātām un nabadzīgām valstīm. Uz kādu mūsu grēku Jēzus precīzi mērķē caur Savu līdzību?

7. Kāpēc bagātnieks nesaprata, ka viņam jāmirst, pirms bija par vēlu?

8. Ko nozīmē 21. p.? (Kā bagātnieks varēja uzkrāt bagātības debesīs? Ko nozīmē būt bagātam Dievā?)

9. Salīdzini bagāto ģeķi ar Jēzu – kā viņi atšķiras?

2. Kā tu domā, vai ir viegli gaidīt Jēzus otro atnākšanu? Kāpēc ir vai kāpēc nav?

3. No kā Jēzus mūs brīdina caur šiem pantiem (35.-40.)?

41.-46. panti

4. Salīdzini šajos pantos labo un slikto pārvaldnieku. Kā tie atšķiras?

5. Salīdzini abu pārvaldnieku attiecības ar savu kungu? Kā tās savstarpēji atšķiras?

6. Ko Jēzus ir uzticējis Savas draudzes „pārvaldniekiem”, kamēr Viņš atgriezīsies?

7. Kur mēs atrodam draudzes „pārvaldniekus”, kas sit savus līdzstrādniekus, ēd un piedzeras?

47.-48. panti

8. Kas ir vainīgs pie tā, ka kristiešu draudzēs ir cilvēki, kas nezina sava Kunga gribu?

9. Kad un kur Jēzus ietērpjas, lai kalpotu un nāktu sagaidīt mūs (37.b)?

10. Kāpēc Jēzum bija jāpiedzīvo neuzticamā kalpa liktenis: Viņš bija iecelts neticīgo vietā un, tā sakot, šķelts pušu (46.b)?

2. Kādi varētu būt augļi, ko pēdējos trīs gados Dievs ir gaidījis saņemt no tavas dzīves? (Tu vari atbildēt savā sirdī.)

3. Kādas dārzniekam ir jūtas pret savu neauglīgo vīģes koku?

4. Iztēlojies Jēzu stāvam Sava Tēva priekšā un lūdzam tev vēl papildus laiku. Kas liek Viņam to darīt?

5. Dārznieks sola aprakt ap koku un mēslot to. Ko Jēzus ir izdarījis tavā dzīvē pēdējo triju gadu laikā, lai darītu tevi spējīgu nest augļus Viņa Debesu Tēvam?

6. Skatoties pēc šās līdzības, kas notiks ar kristieti, kurš galu galā nenesīs augļus?

7. Tagad pievērsīsimies Mat. 21:18-19. (Vadītājs varētu izlasīt Rakstu vietu.) Šis notikums norisinājās Jēzus dzīves pēdējā nedēļā. Padomā par dažādiem iemesliem, kāpēc Jēzus pēkšņi gribēja nolādēt neauglīgo vīģes koku?

LABĀ VĒSTS: Pēc neauglīgā vīģes koka nolādēšanas Jēzus ieņēma tā vietu – Israēla vietu, tavu un manu vietu. „Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājās pie koka” (Galatiešiem 3:13).

2. Ja tu būtu sakropļots pusaudža gados, kas, pēc tavām domām, tev būtu bijis visgrūtāk?

3. Kad Jēzus rīkojās ar dēmonu apsēstajiem, Viņš vienmēr vērsās tieši pie dēmona. Šeit viņš to nedara, kas norāda, ka šī sieviete nebija apsēsta. Ko Jēzus domā, sacīdams, ka viņu ir saistījis sātans (16.)?

4. Sieviete nenāca uz sinagogu pēc dziedināšanas. Pēc kā viņa nāca?

5. Kāpēc šī sieviete lūdza Jēzum palīdzēt? Padomā par dažādiem iemesliem.

6. Skatoties pēc šā teksta, kas palīdz cilvēkiem, kurus vienā vai otrā veidā ir saistījis sātans? (Turies pie teksta!)

7. Ko Jēzus domā, saucot šo sievieti par „Ābrahāma meitu”? Padomā par dažādām iespējām. (Attiecībā uz „Ābrahāmu” skat. piezīmi 28. studijā.)

8. Kā Jēzus attieksme pret šo sievieti atšķiras no sinagogas priekšnieka attieksmes?

LABĀ VĒSTS: Jēzu pašu visbeidzot saistīja sātans – ar naglām pie krusta. Tāpēc Viņš tagad var atbrīvot no sātana varas visus, kas grib kļūt brīvi.

2. Kādā veidā vārti uz debesīm ir šauri?

3. Ar kādiem dažādiem paņēmieniem cilvēki pūlas ieiet pa šaurajiem vārtiem (24.)?

4. Šajā sakarībā Jēzus stāsta nelielu līdzību par svētkiem Dieva valstībā (25.-27.). Ko Jēzus caur šo līdzību cenšas pateikt Saviem klausītājiem?

5. Kāpēc cilvēki līdzībā negāja caur šaurajiem vārtiem, kamēr vēl bija laiks?

6. Ko Jēzus domā, sacīdams, ka nepazīst cilvēkus, kuri kopā ar Viņu ēda un dzēra, un pat dzirdēja Viņa mācību?

7. Visiem 28. pantā uzskaitītajiem patriarhiem bija savas vājības un grēki. Kas tos darīja spējīgus ieiet pa šaurajiem vārtiem Dieva valstībā? (Diskutējiet uz tā pamata, ko atceraties par patriarhiem – nesāciet to meklēt.)

8. (Vadītājam vajadzētu izlasīt Jāņa 10:9). Kā šajās divās vietās atšķiras Jēzus mācība par vārtiem uz debesīm?

LABĀ VĒSTS: caur bauslības vārtiem grēciniekam ir tikpat neiespējami tikt izglābtam kā kamielim iziet caur adatas aci (Mat. 19:24). Tikai Jēzus varēja iziet caur bauslības vārtiem. Tomēr evaņģēlija vārti ir atvērti visiem, jo tie ir vārti, kur grēki tiek piedoti.

2. Aplūko 18.-20. pantu. Kāds bija patiesais iemesls, kāpēc šie trīs vīri atteicās nākt uz viesībām?

3. Cik ļoti uzaicinātie cilvēki cienīja viesību saimnieku?

4. Šajā līdzībā viesības norāda uz debesīm. Kāpēc vairumam cilvēku neinteresē tur nokļūt?

5. Kādas ir vislielākās atšķirības starp pirmajiem aicinātajiem un tiem, kas galu galā nonāca viesībās?

6. Kas mūsdienās ir „nabagi, kropli, akli un tizli” – tie, kas labprāt pieņem aicinājumu uz debesīm (21.)?

7. Uz ko norāda 23. pants?

8. Kurai no šīm divām grupām tu piederi? (Vari atbildēt savā sirdī.)

9. „Nāciet, jo tas ir sataisīts!” (17.) Kas Jēzum bija jāmaksā, lai spētu piedāvāt šīs viesības?

LABĀ VĒSTS: Jēzum bija jākļūst „nabagam, kroplam, aklam un tizlam”, lai samaksātu par viesībām debesīs. Tāpēc tagad ielūgums katram, kurš grib nākt, ir par velti.

2. Ko pazudusī avs var darīt, lai palīdzētu sevi atrast – un ko tā var nedarīt?

3. Jēzus salīdzina avs atrašanu ar atgriešanos no grēkiem (7.). Kas tātad, skatoties pēc šīs līdzības, ir atgriešanās no grēkiem? (Turies pie teksta!)

4. Kur, pēc tavām domām, mēs atrodam „taisnos, kam atgriešanās nav vajadzīga” (7.)?

5. No kādiem grēkiem farizejiem vajadzētu atgriezties (2.)?

6. Jēzus līdzībās viesības parasti norāda uz mūžīgo dzīvību debesīs. Kāpēc svinības bija tikai pazudušai avij un neietvēra pārējās 99 (6.)?

7. Ko praktiski nozīmē tas, ka neviens nevar nokļūt debesīs pats ar savām divām kājām (5.)?

8. Kur mūsdienās mēs varam satikt Jēzu, kurš uzņem grēciniekus un pat ēd ar tiem (2.)?

LABĀ VĒSTS: Jānis Kristītājs salīdzināja Jēzu ar avi. Viņš kļuva par Dieva Jēru, kas nes pasaules grēku (Jāņa 1:29). Jēzus kā Jērs netika glābts no tuksneša – gluži pretēji, Viņu tur nonāvēja. Viņu nenesa mājup, bet Viņam deva nest visus mūsu grēkus.

2. Kāpēc Dievs nemēģina apturēt cilvēku, kurš grib Viņu atstāt?

3. Kādi ir tavi uzskati par jaunākā dēla dzīvi svešumā – vai tā bija laimīga vai nē?

4. Jūdiem cūka ir nešķīsts dzīvnieks. Kā, pēc tavām domām, jauneklis jutās situācijā, kas aprakstīta 14.-16. pantā?

5. 18.-19. panti ietver jaunekļa grēkatziņu. Kādi bija viņa grēki pret debesīm? Kāpēc viņš vispirms atzina šos grēkus?

6. Kādā situācijā mums ir tieksme domāt kā pazudušajam dēlam: „Es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu” (19.)?

7. Kāpēc dēls neteica savam tēvam visu, ko bija plānojis sacīt (18.-19. un 21.)?

8. Ko tēvs bija darījis visus šos gadus (20.)?

9. Kur šajā līdzībā ir pats Jēzus?

LABĀ VĒSTS: līdzība par pazudušo dēlu ar kontrasta paņēmieniem mums kaut ko māca par Jēzu. Arī Jēzus atstāja Savu māju un Tēvu, bet pilnīgi atšķirīgu iemeslu dēļ – lai piepildītu Tēva gribu. Un tomēr, dzīves beigās atgriezdamies mājās, Viņu neuzņēma tik sirsnīgi kā pazudušo dēlu. Faktiski notika pretējais: durvis, var teikt, tika aizcirstas Viņam degungalā. Kāpēc?

2. Kāpēc vecākais brālis sevi drīzāk uzskatīja par vergu nekā par mantinieku (12.b, 29., 31.)?

3. Kādā situācijā tu esi juties tā, it kā būtu nomocījies Dieva valstības labā, nesaņemot „ne kazlēnu” kompensācijai (29.)?

4. Vecākais dēls pazemoja tēvu visa ciema priekšā, atsakoties nākt uz svētkiem. Kādi, pēc tavām domām, bija iemesli, kāpēc viņš nemīlēja savu tēvu?

5. Vecākais dēls bija kļūdījies, domājot, ka ir piepildījis visus tēva baušļus (29.). Kas patiesībā bija tēva griba attiecībā uz dēlu?

6. Jēzus līdzībās viesības bieži vien norāda uz debesīm. Kurš, saskaņā ar šo līdzību, nokļūst debesīs un kurš nē?

7. Kāpēc šķiet, ka Jēzus pārtrauca šo līdzību vidū (32.)?

8. Iztēlojies situāciju, kas notika nākamajā rītā, kad brāļi devās strādāt laukos – kā atšķīrās viņu izjūtas?

9. Kur šajā līdzībā ir pats Jēzus?

LABĀ VĒSTS: Jēzum bija tiesības uz mantojumu tieši tāpat kā vecākajam brālim, bet Viņš no Savām tiesībām atteicās. „Pieņemdams kalpa veidu, …Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei” (Fil. 2:6-8). Šādā veidā Jēzus glāba pat tādus cilvēkus kā vecāko brāli, kas ir saistīti savā verdzībā. Jēzus darīs tos brīvus – ja tikai viņi pieņems savu bezmaksas mantojumu.

2. Kāpēc bagātais vīrs nepalīdzēja nabaga Lācaram, kaut arī redzēja to ikreiz, kad gāja ārā?

3. Kāpēc lai kāds savam bērnam dotu tādu vārdu kā „Dievs palīdz”? Padomā vairākus iemeslus!

4. Ļoti iespējams, ka Lācars Dievam lūdza dot viņam veselību un dienišķo maizi. Kā viņš varēja turpināt ticēt Dievam, kurš neatbildēja uz viņa lūgšanām tā, kā viņš gribēja?

5. Kad Lācars nomira, viņu droši vien iesvieda nabagu kapā bez kādām bērēm. „Bagātnieks… tika apglabāts”, ir teikts tekstā (22.). Kādas runas droši vien teica viņa bērēs?

6. Kāpēc bagātais vīrs tika iesviests ellē?

7. Bagātais vīrs un Ābrahāms 27.-31. pantā diskutē par to, kā cilvēki nonāk pie dievatziņas un tiek pestīti. Ko par to domāja bagātais vīrs?

8. Kāpēc neviens netiek pestīts bez Bībeles (29.-31.)?

9. Kādā ziņā Lācara dzīve un nāve līdzinās Jēzus dzīvei un nāvei? (Padomā par viņu ciešanām, viņu ticību utt.)

10. Ko Jēzus caur šo līdzību māca par „labklājības evaņģēliju”? (Ja nezini šo apzīmējumu, vari izlaist jautājumu.)

2. Kas, pēc tavām domām, bija galvenais šo slimo un izolēto cilvēku dzīvē?

3. Ko šie spitālīgie gaidīja, lai Jēzus izdarītu viņu labā – aplūko viņu lūgšanu 13. pantā?

4. Robeža starp Samariju un Galileju ir apmēram 50-60 kilometrus no lielajām pilsētām, kur parasti mājoja priesteri. Padomā par dažādiem iemesliem, kāpēc Jēzus šos vīrus nedziedināja tūlīt, bet gan sūtīja tālu projām?

5. Jūdu priesteri negribēja, lai viņiem būtu kas kopīgs ar samariešiem. Kāpēc šis viens samarietis devās ceļojumā kopā ar jūdiem?

6. Padomā iespējami daudzus iemeslus, kāpēc deviņi jūdi neatgriezās pie Jēzus, lai pateiktos Viņam?

7. Kāpēc Jēzus bija vīlies par deviņiem, kas neatgriezās pie Viņa?

8. „Tava ticība tevi ir dziedinājusi” varētu tulkot arī tā: „Tava ticība tevi ir izglābusi”. Kāpēc Jēzus gribēja pateikt šos vārdus samarietim?

9. Kāda atšķiras ticība, kas meklē dziedināšanu, no ticības, kas meklē pašu Jēzu?

10. Ko izolācijas un kauna gadi nozīmēja deviņiem jūdiem, kad viņi vēlāk par tiem domāja?

LABĀ VĒSTS: Jēzum pie krusta bija jāpieredz tāda pati izolācija un kauns, kāds bija spitālīgajiem: „Viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās… Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev” (Jes. 53:3-4). Tādu cenu Jēzum nācās samaksāt par šo brīnumu.

4. Atraitne bija pārliecināta, ka netaisnais tiesnesis galu galā viņai palīdzēs. Kāpēc?

5. Kas notika atraitnes sirdī, kamēr viņa sauca pēc palīdzības reizi no reizes?

6. Ko nozīmē Jēzus vārdi 7.-8. pantā?

7. Jēzus reiz stāvēja tiesneša priekšā. Kas šais divās – Viņa un atraitnes – situācijās bija līdzīgs un kas atšķirīgs? (Nemeklē to, diskutējiet pēc atmiņas.)

8. Kā 8. pants ir saistīts ar līdzību?

9. Ko tev personīgi šī līdzība māca par lūgšanu (1., 5., 7., 8.p.)?

LABĀ VĒSTS: Kad Pilāts piesprieda Jēzum nāves sodu, viņš bija netaisns tiesnesis. Bet, kad Dievs tajā pašā laikā notiesāja Jēzu uz nāvi, Viņš bija taisnīgs, jo tobrīd Viņam bija piedēvēti mūsu grēki, tavi un mani.

2. Par ko bija pateicīgs farizejs – apskati viņa lūgšanu.

3. Ja tu kādreiz esi lūdzi kā šīs līdzības muitnieks, kad tas notika? (Vari atbildēt savā sirdī.)

4. Kādā veidā mēs varētu atgādināt šīs līdzības farizeju?

5. Farizejam ticība bija daudz stingrāka nekā muitniekam. Kāpēc ir tā, ka viltus ticība bieži vien ir stiprāka nekā patiesā?

6. Kas zināja, kurš no šiem abiem bija taisnots, kad viņi atstāja templi? (Turies pie teksta!)

7. Muitnieks droši vien bija izpostījis daudzu cilvēku dzīves. Kas notika ar sodu, kādu viņam vajadzētu saņemt no Dieva par saviem grēkiem?

8. Kāda loma ir cilvēkam, kurš taisnošanā ir taisnots?

LABĀ VĒSTS: Upuris templī bija Jēzus nāves prototips. Faktiski muitnieks lūdza piedošanu uz Jēzus upura pamata. Viņa grēki tika piedēvēti (attiecināti) Jēzum, kamēr Jēzus taisnošana tika piedēvēta (attiecināta) viņam.

3. Kāpēc, pēc tavām domām, Caķejs gribēja redzēt Jēzu – mini iespējami daudzus iemeslus.

4. Atsauc atmiņā tādu reizi, kad kāds negodīgi paņēma tavu naudu. Ja tu būtu bijis viens no Caķeja upuriem, kā tu justos attiecībā uz Jēzus uzvedību 5. pantā?

5. Kas ir pārsteidzoši par Jēzus pirmo sastapšanos ar Caķeju – atceries, ka tas bija Viņa pirmais un pēdējais Jērikas apmeklējums?

6. Kad, pēc tavām domām, Caķejs sāka ticēt Jēzum (5.-8.)? Apspriediet vairākas iespējas.

7. Ko, pēc tavām domām, Caķejs būtu darījis, ja Jēzus teiktu: „Nāc tūlīt lejā un atdod pusi savas mantas nabagiem. Tad Es nākšu uz tavu māju.”?

8. Iztēlojies, kā būtu atdot pusi savas mantas vienā dienā. Kas tev liktu to izdarīt?

9. Kāda bija vislielākā atšķirība starp Caķeju un Jērikas pilsoņiem? (Paskaties 7. p.)

10. Jēzus tev šodien saka: „Man šodien jāpaliek tavā mājā.” Viņš grib iet mājās kopā ar tevi un palikt tavā mājā. Ko tu Viņam atbildi?

11. Kurš kuru meklēja šai tekstā: Caķejs Jēzu vai Jēzus Caķeju (3., 9., 10.)?

LABĀ VĒSTS: Ceļā uz Jeruzālemi, lai tiktu krustā sists, Jēzus izmeta līkumu caur Jēriku. Varbūt tas bija tieši Caķeja dēļ. Kad Jēzus piedeva Caķeja grēkus, Viņš zināja, ka pašam ir jāsaņem Dieva sods par tiem. Grēku piedošana Caķejam bija par velti, un tā ir par velti mums – bet Jēzum tā maksāja dzīvību.

2. Kāpēc saimnieks neiejaucās, kad pirmais kalps pārnāca mājās tukšām rokām (10.)?

3. Kādi ir augļi, ko Dievs grib no mums?

4. Kāds bija saimnieka motīvs, kad viņš savu mīļo dēlu sūtīja uz vīnadārzu?

5. Kas nomniekus darīja tik drosmīgus, ka tie nonāvēja sava saimnieka dēlu?

6. Kas notiks ar tiem, kas ir atbildīgi par Jēzus nāvi (16.)?

7. Pabeidzis līdzību par nomniekiem, Jēzus, lai paredzētu Savu nāvi, izmantoja citu labi zināmu tēlu – ēkas stūrakmeni. Ko nozīmē 17.-18. pants?

8. Ko Jēzus ar Savu pēdējo līdzību gribēja sacīt jūdu vadītājiem?

2. Jūdu sabiedrībā tolaik nebija ne sociālo garantiju sistēmas, ne arī tā ļāva sievietei strādāt ārpus mājas. Iedomājies, ka šādā situācijā esi zaudējusi vīru un centies rūpēties par bērniem. Ar ko tev būtu visgrūtāk tikt galā?

3. Kas liek cilvēkam atdot Dievam „visu savu padomu” (4.b)? Padomā par dažādām iespējām.

4. Ja Dievs būtu licis atraitnei atdot tās pēdējo naudu, ko viņa būtu domājusi par tādu Dievu?

5. Kam līdzinājās šīs atraitnes ticība?

6. Ko atraitne bija saņēmusi no Dieva?

7. Vai tu domā, ka atraitnes bērni tonakt aizgāja gulēt izsalkuši? Mini savus iemeslus.

8. Ko Dievs gribētu, lai tu šodien ziedo Viņam vai kādam tuvākajam, kas cieš? Ja gribi, vari atbildēt savā sirdī.

9. Ko šī atraitne atstāja saviem bērniem mantojumā?

LABĀ VĒSTS: Mūsu grēki Bībelē tiek pielīdzināti astronomiskai naudas summai – desmittūkstoš talentiem. Katrs no mums, kurš nevar samaksāt parādu, tiek iemests cietumā (t. i., ellē). Kad Jēzus gribēja izpirkt mūs, atbrīvojot no šā milzīgā parāda, Viņam bija jāatdod „viss Savs padoms” – un turklāt Savas dārgās asinis.

2. Kāpēc Pēteris, atšķirībā no vairuma citu mācekļu, sekoja Jēzum visu ceļu līdz augstā priestera pagalmam?

3. No kā baidījās Pēteris, kad viņš trīsreiz atteicās atzīt Jēzu?

4. 61. p. ir aprakstītas Jēzus atvadas no Pētera. Ko, pēc tavām domām, Jēzus ar Savu pēdējo skatienu gribēja sacīt kritušajam māceklim?

5. Ko Pēteris tobrīd domāja par iepriekš dienā notikušo sarunu ar Jēzu (31.-34.)?

6. Pirms tam Pēteris bija nikni pretojies Jēzus idejai, ka Viņš tiks nogalināts. Ko viņš caur šo notikumu iemācījās par to, kāpēc Jēzum bija jāmirst?

7. Kā šis notikums darīja Pēteri spējīgu stiprināt savus brāļus?

8. Jēzus skatās uz tevi šobrīd tāpat, kā Viņš skatījās uz Pēteri pēc tā krišanas. Ko Viņa acis tev saka?

LABĀ VĒSTS: Pēteris atteicās atzīt Savu Kungu un Skolotāju, bet viņam tika piedots. Savukārt Jēzum bija jāpieredz tas, ka Tēvs atteicās Viņu atzīt, kamēr Viņš nesa sodu par mūsu gļēvulību pie krusta.

2. Abi laupītāji redzēja Jēzus krustā sišanu tuvāk nekā visi citi. Kas Jēzus vārdos un rīcībā ietekmēja vienu no viņiem (34.-38.)?

3. Kas vienam no laupītājiem lika apzināties savus grēkus?

4. Kas vienam laupītājam lika ticēt, ka Jēzus ir ķēniņš (37., 38., 42.)?

5. Kāpēc otrs laupītājs uzskatīja, ka Jēzus nebija ne Kristus, ne ķēniņš?

6. 42. p. mēs atrodam īsu lūgšanu: „Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!” Kāpēc šis laupītājs nelūdza Jēzu ielaist viņu šajā valstībā?

7. Kad laupītājs tika pestīts?

8. Šā laupītāja kā kristieša dzīve bija ļoti īsa, tikai kādas sešas stundas. Kā tu domā, vai viņš savās pēdējās stundās bija laimīgs vai nelaimīgs?

LABĀ VĒSTS: paradīzes vārti grēciniekiem bija slēgti kopš Ādama un Ievas laikiem. Tagad vārti bija atvērti slepkavam. Tajā pašā laikā tie bija slēgti Jēzum, kuram bija jāieiet pa elles vārtiem.

2. Kāpēc Jēzus vispirms ļāva šiem diviem sērojošajiem vīriem izrunāt savas bēdas (15.-17.)?

3. Kā šo divu vīru ticība izmainījās pēc Jēzus nāves (19.-21.)?

4. Kā atšķiras interpretācija, ko Jēzus sniedz par Savu nāvi, no Kleopa un viņa drauga dotās interpretācijas (19.-21. un 25.-27.)?

5. Kāpēc Kleops no Mozus un praviešiem (t. i., Bībeles) nesaprata, ka Kristum vajadzēja ciest un mirt?

6. Kāpēc Jēzus rīkojās tā, it kā Viņš dotos tālāk (28.)?

7. Kāpēc abi vīri nesaprata, kas bija Jēzus, līdz Viņš lauza maizi?

8. Kas šiem diviem vīriem lika iet 11 kilometrus tumsā atpakaļ uz Jeruzālemi?

9. Mūsdienās daudzi cilvēki, kas sevi sauc par kristiešiem, netic Jēzus augšāmcelšanai miesā. Kādam Dievam tic šie cilvēki?

LABĀ VĒSTS: Kleopa mājā Jēzus lauza maizi ar Savām rētu iezīmētajām rokām. Abi vīri varēja būt Jēzu pazinuši pēc šīm rētām. Mēs varam augšāmcēlušos Kristu satikt tādā pašā veidā katrreiz, kad piedalāmies Svētajā Vakarēdienā.

2. Kādas lietas atvēra mācekļu prātus, lai saprastu Veco Derību?

3. Jēzus Savus mācekļus sauc par lieciniekiem (48.). Par ko viņiem ir jāliecina?

4. Vārdu „liecinieks” varētu tulkot arī kā „moceklis”. Kas darīja mācekļus gatavus pat nomirt evaņģēlija dēļ?

5. Jēzus Saviem sekotājiem apsola spēku no augšienes. Kāpēc Jēzus lieciniekiem ir nepieciešams šis spēks?

6. Visu laiku lielākais misionārs Pāvils spēku no augšienes apraksta šādi (Vadītājam vajadzētu izlasīt Rom. 1:16 un 2. Kor. 12:9-10.). Apspriediet, kā Dieva spēks atšķiras no parastās vārda „spēks” nozīmes?

7. Skatoties pēc šā teksta, kad ir laiks kļūt par misionāru?

8. Kāpēc Jēzus nepalika uz šīs zemes miesīgā formā?

9. Apspriediet: vai mācekļiem bija viegli sazināties ar Jēzu pēc Viņa debesbraukšanas, kā tas bija tikmēr, kamēr Viņš vēl bija uz zemes?

LABĀ VĒSTS: Attiecībā uz to, ko Jēzus tagad dara debesīs, skat. Ebrejiem 7:25.